Termins “peptiska čūla” attiecas uz izteiktu kuņģa-zarnu trakta, parasti kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas, gļotādas defektu.

Saistībā ar peptisko čūlu rašanos kritiski svarīga nozīme ir baktērijai Helicobacter pylori.¹ Helicobacter pylori infekcijas izplatība būtiski atšķiras gan industrializētās, gan jaunattīstības valstīs, kā arī dažādos sabiedrības slāņos. Šī infekcija izraisa hroniski aktīvu gastrītu. Tā iespējamā komplikācija vai sekundāra slimība, izņemot citas slimības, ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība.² Ārstēšanas mērķis ir Helicobacter pylori iznīcināšana ar antibakteriālām vielām un skābes sekrēcijas neitralizēšana vai inhibēšana ar sekrēciju nomācošiem līdzekļiem, piemēram, famotidīnu vai sukralfātu.

Citi peptisko čūlu iemesli ir gļotādas aizsargmehānisma traucējumi, zarnu satura atvilnis kuņģī vai kavēta kuņģa iztukšošanās, kā arī emocionāls stress, smēķēšana, alkoholisko dzērienu lietošana un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu vai kortikosteroīdu lietošana.¹

Daudzos pētījumos novērots, ka nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana atkarībā no devu lieluma izraisa kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu un palielina asiņošanas sastopamību. Kuņģa-zarnu trakta augšdaļas asiņošanas riska faktori ir vecums (lielāks par 60 vai 65 gadiem), vīriešu dzimums, kuņģa-zarnu trakta asiņošana vai kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla anamnēzē, perorālo antikoagulantu vai kortikosteroīdu lietošana. Prospektīvos randomizētos dubultmaskētos pētījumos novērots, ka šādas asiņošanas risku var būtiski samazināt protonsūkņa inhibitoru lietošana.²

¹ Sweetman SC (ed.), Martindale. The Complete Drug Reference: http://www.medicinescomplete.com/ (accessed: 11/20/2013).

² Fischbach et al: S3 guideline “Helicobacter pylori and gastroduodenal ulcer disease” of the German Society for Digestive and Metabolic Diseases (DGVS). Z Gastroenerol 2009, 47: 68-102.