Termins trankvilizatori (vieglie trankvilizatori) attiecas uz psihotropām zālēm, kas tiek lietotas pret trauksmes un spriedzes stāvokļiem (latīņu tranquillare nozīmē nomierināt).

Šīs zāles tiek sauktas arī par anksiolītiskiem līdzekļiem (trauksmes mazinātājiem). Trankvilizatoru klīniskā iedarbība tiek definēta kā trauksmes atvieglošana, nomierināšana un emociju atslābināšana. Īstā “trankvilizatoru ēra” sākās līdz ar benzodiazepīnu parādīšanos – tie savu farmakoloģisko priekšrocību dēļ mūsdienu trankvilizatoru vidū ir pirmā vietā.

Miega līdzekļi nav stingri definēta zāļu grupa, drīzāk par miega līdzekļiem sauc jebkuras zāles, kas palīdz iemigt. Starp visbiežāk parakstītiem miega līdzekļiem ir benzodiazepīni, jaunākie benzodiazepīnu receptoru agonisti un nebenzodiazepīnu grupas vielas, piemēram, zoldipēms.¹

¹ Riederer & Laux. Fundamentals of neuro-psychopharmacology. SpringerViennaNewYork 2010, 362-374.