Ar opioīdu lietošanu saistīti traucējumi ir nopietna hroniska slimība. Parasti tā jāārstē visu mūžu, un vienādā mērā ir jāņem vērā psihiskie, psiholoģiskie un sociālie aspekti.
“Efektīvai ilgstošai opioīdu atkarības ārstēšanai bieži ir nepieciešama vairāku ārstēšanas kursu un atbildreakcijas kombinācija. Būtiskas ir arī kaitējumu mazinošas intervences, ar garīgo veselību saistīti un citi pasākumi, vienlaikus radušos mentālās un fiziskās veselības traucējumu novēršana” – tā Vācijas Medicīniskās dokumentācijas un informācijas institūtā (DIMDI) tiek definēta kompleksās terapijas forma. Starptautiskā līmenī ir saskaņots viedoklis par aizstājterapijas radīto ieguvumu.1
1 European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Best Practice, policy and practice briefings: Tackling opioid dependence. https://www.emcdda.europa.eu/best-practice/briefings/tackling-opioid-dependence_en (Zugriff am: 08.02.2021)
Opioīdu narkomānija ir sarežģīta slimība, kas vairumā gadījumu jāārstē ilgstoši.
Opioīdi ir vielas, kuru iedarbība organismā izpaužas ar tā saucamo opioīdu receptoru starpniecību.
Tiek izšķirti:
Endogēnie opioīdi
Kurus ražo pats organisms un kuriem ir fizioloģiskas funkcijas.
Eksogēnie opioīdi
No ārienes terapeitiskas nepieciešamības vai ļaunprātīgas lietošanas dēļ saņemti opioīdi, kā tas ir narkomānijas gadījumos.
Eksogēnie opioīdi ir, piemēram, metadons, fentanils, hidromorfons, diacetilmorfīns jeb heroīns (opioīds, kas izraisa visvairāk izteikto narkomāniju), buprenorfīns un morfīns.
Ja jums ir kādi jautājumi, aicinām sazināties ar mums.