Psihiatrijā cilvēki ar atkarību procentuāli ir viena no lielākajām pacientu grupām.

Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar pastiprinātu vielu lietošanu, autoritāri ieteikumi mainīt vai atturēties no vielu lietošanas bieži nesasniedz ilgtspējīgas izmaiņas,¹ jo pacients paliek tāds pats, proti, atkarīgs.² Runājot par augsta riska narkotisko vielu lietošanu, Austrijā lielākās problēmas sagādā vairāku narkotiku (vairāku vielu grupu), tostarp opioīdu, lietošana. Pašlaik Austrijā ir no 31 000 līdz 37 000 cilvēku, kuri lieto augsta riska opioīdus, galvenokārt kombinācijā ar citām nelegālām narkotikām, alkoholu un psihofarmaceitiskiem līdzekļiem. 9300 līdz 14 800 šīs vielas galvenokārt injicē.³

Aizstājterapija ir opioīdu atkarības ārstēšana un viena no abstinences ārstēšanas formām. Ārstēšanas mērķis ir atbrīvoties no simptomiem, panākt labu dzīves kvalitāti ģimenē, attiecībās un vecāku pienākumu izpildē, darba spējā un mācībās, nodrošinot panākumus izglītībā un karjerā, kā arī novērst komplikācijas un “samazināt risku”,2 ko pacients var panākt aizstājterapijas laikā ciešā sadarbībā ar ārstējošo ārstu ar pieejamajām aktīvajām vielām.

¹ Kurz M. Addiction – diagnosis and therapy. Psychopraxis, 2011, 5-6: 21-24.

² Haltmayer H. et al. Consensus statement “Substitution-assisted treatment of opioid addicts.” Addiction Medicine Forsch. Prax., 2009, 11: 281-297.

³ Austrian Federal Institute of Public Health. Report on the drug situation 2020. Gesundheit Österreich GmbH Vienna, 2020. https://www.sozialministerium.at/Themen/Gesundheit/Drogen-und-Sucht/Suchtmittel-NPS-Drogenausgangsstoffe/Berichte-und-Statistiken/Berichte-zur-Drogensituation-in-%C3%96sterreich.html (accessed: 03.2021).