Asins recēšanas, asinsrites traucējumu un trombozes profilakse.

Pacientiem, kam jau ir bijušas ar asinsvadu aizsprostošanos saistītas patoloģijas, piemēram, miokarda infarkts vai insults, vai veiktas asinsvadu operācijas, piemēram, šuntēšana, ir augsts asinsvadu patoloģiju atkārtošanās risks.¹ Pašlaik profilakses un ārstēšanas iespējas ir pilnveidotas.² Sekundāras kardiovaskulāras slimības profilaksei papildus dzīvesveida maiņai pieejamas pacientiem individuāli pielāgojamas farmakoterapijas metodes, jo iespējams izvēlēties dažādus līdzekļus, piemēram, trombocītu agregācijas inhibitorus un antikoagulantus.

Venoza trombembolija rodas būtiskai daļai pacientu, kuriem ir tipiski riska faktori, piemēram, pēc ķirurģiskām operācijām vai traumām. Šādos specifiskos, ar lielu risku saistītos apstākļos vēnu trombozes, plaušu embolijas un tās izraisītas nāves risku var mazināt antikoagulanti, īpaši mazmolekulārā heparīna formas.³

¹ Antithrombotic Trialists’ (ATT) Collaboration et al. Aspirin in the primary and secondary prevention of vascular disease: collaborative meta-analysis of individual participant data from randomised trials. Lancet, 2009, 373: 1849-1860.

² Secondary prevention of cardiovascular disease with acetylsalicylic acid: a gap between guideline and practice. Der Arzneimittelbrief, 2013, 47: 13-14.

³ Prabinger I. et al. Guidelines for venous thromboembolism prophylaxis in Austria. Wiener Klinische Wochenschrift, 2007, 119: 739-746.